Tipiṭaka Studies in Theravāda Buddhasāsana

1.1.4 Catutthapārājikasikkhāpada

Please login or register to quote.

Loading...

193.
534Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ upagacchiṃsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi—  “etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti?
535Ekacce evamāhaṃsu—  “handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema, evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti.
536Ekacce evamāhaṃsu—  “alaṃ, āvuso, kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena. Handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ dūteyyaṃ harāma, evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti.
537Ekacce evamāhaṃsu—  “alaṃ, āvuso, kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena. Kiṃ gihīnaṃ dūteyyaṃ haṭena. Handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissāma—  ‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño’ti. Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. “Esoyeva kho, āvuso, seyyo yo amhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito”ti.
194.
538Atha kho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu—  “asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī…pe…  asuko bhikkhu chaḷabhiñño”ti. Atha kho te manussā—  “lābhā vata no, suladdhaṃ vata no, yesaṃ no evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā; na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā”ti, te na tādisāni bhojanāni attanā paribhuñjanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. Te na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṃ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā.
539Āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena vesālī tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
540Tena kho pana samayena disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā; vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—  “kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. Samaggā ca mayaṃ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti…pe…  dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti—  “dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmā”ti.
541Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—  “yathā kathaṃ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Kacci pana vo, bhikkhave, bhūtan”ti? “Abhūtaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—  “ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha. Varaṃ tumhehi, moghapurisā, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito. Taṃ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisā, maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…  vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi— 
195.
542“Pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekaccassa mahācorassa evaṃ hoti—  ‘kudāssu nāmāhaṃ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍissāmi hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento’ti. So aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍati hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Evameva kho, bhikkhave, idhekaccassa pāpabhikkhuno evaṃ hoti—  ‘kudāssu nāmāhaṃ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carissāmi sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. So aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. (1)
543Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā attano dahati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. (2)
544Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. (3)
545Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu yāni tāni saṃghassa garubhaṇḍāni garuparikkhārāni, seyyathidaṃ—  ārāmo ārāmavatthu vihāro vihāravatthu mañco pīṭhaṃ bhisi bibbohanaṃ lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi parasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṃ valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ, tehi gihiṃ saṅgaṇhāti upalāpeti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. (4)
546Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ayaṃ aggo mahācoro yo asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati. Taṃ kissa hetu? Theyyāya vo, bhikkhave, raṭṭhapiṇḍo bhutto”ti. (5)
547
Aññathā santamattānaṃ,
aññathā yo pavedaye;
Nikacca kitavasseva,
bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.
548
Kāsāvakaṇṭhā bahavo,
pāpadhammā asaññatā;
Pāpā pāpehi kammehi,
nirayaṃ te upapajjare.
549
Seyyo ayoguḷo bhutto,
tatto aggisikhūpamo;
Yañce bhuñjeyya dussīlo,
raṭṭhapiṇḍaṃ asaññatoti.
550Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya…pe…  evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha— 
551“Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya—  ‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya—  ‘ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi. Tucchaṃ musā vilapin’ti, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti.
552Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
196.
553Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ byākariṃsu. Tesaṃ aparena samayena rāgāyapi cittaṃ namati dosāyapi cittaṃ namati mohāyapi cittaṃ namati. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi—  “bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Mayañcamha adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino, adhimānena aññaṃ byākarimhā. Kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā”ti? Te āyasmato ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “Honti ye te, ānanda, bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ byākaronti. Tañca kho etaṃ abbohārikan”ti.
554“Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha— 
197.
555“Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya—  ‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya—  ‘ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi. Tucchaṃ musā vilapin’ti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti. (4:4)
198.
556Yo panāti yo yādiso…pe…  bhikkhūti…pe…  ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
557Anabhijānanti asantaṃ abhūtaṃ asaṃvijjamānaṃ ajānanto apassanto attani kusalaṃ dhammaṃ—  atthi me kusalo dhammoti.
558Uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati.
559Attupanāyikanti te vā kusale dhamme attani upaneti attānaṃ vā tesu kusalesu dhammesu upaneti.
560Ñāṇanti tisso vijjā. Dassananti yaṃ ñāṇaṃ taṃ dassanaṃ, yaṃ dassanaṃ taṃ ñāṇaṃ.
561Samudācareyyāti āroceyya itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā.
562Iti jānāmi iti passāmīti jānāmahaṃ ete dhamme, passāmahaṃ ete dhamme atthi ca ete dhammā mayi, ahañca etesu dhammesu sandissāmīti.
563Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe samudāciṇṇaṃ hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ vītivatte.
564Samanuggāhīyamānoti yaṃ vatthu paṭiññātaṃ hoti tasmiṃ vatthusmiṃ samanuggāhīyamāno—  “kinte adhigataṃ, kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī”ti.
565Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.
566Āpannoti pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā pārājikaṃ āpattiṃ āpanno hoti.
567Visuddhāpekkhoti gihī vā hotukāmo upāsako vā hotukāmo ārāmiko vā hotukāmo sāmaṇero vā hotukāmo.
568Ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ—  jānāmi, apassaṃ passāmīti nāhaṃ ete dhamme jānāmi, nāhaṃ ete dhamme passāmi, natthi ca ete dhammā mayi, na cāhaṃ etesu dhammesu sandissāmīti.
569Tucchaṃ musā vilapinti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.
570Aññatra adhimānāti ṭhapetvā adhimānaṃ.
571Ayampīti purime upādāya vuccati.
572Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā; evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati—  “pārājiko hotī”ti.
573Asaṃvāsoti saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā—  eso saṃvāso nāma. So tena saddhiṃ natthi. Tena vuccati—  “asaṃvāso”ti.
199.
574Uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati.
575Jhānanti paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ.
576Vimokkhoti suññato vimokkho animitto vimokkho appaṇihito vimokkho.
577Samādhīti suññato samādhi animitto samādhi appaṇihito samādhi.
578Samāpattīti suññatā samāpatti animittā samāpatti appaṇihitā samāpatti.
579Ñāṇadassananti tisso vijjā.
580Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
581Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā, sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā, anāgāmiphalassa sacchikiriyā, arahattassa sacchikiriyā.
582Kilesappahānanti rāgassa pahānaṃ dosassa pahānaṃ mohassa pahānaṃ.
583Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṃ vinīvaraṇatā, dosā cittaṃ vinīvaraṇatā, mohā cittaṃ vinīvaraṇatā.
584Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati.
200.
585Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
586Catūhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
587Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ.
588Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
589Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
201.
590Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
591Catūhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
592Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
593Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
594Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
202.
595Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
596Catūhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
597Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
598Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
599Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
203.
600Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
601Catūhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
602Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
603Chahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
604Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
204.
605Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
606Catūhākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
607Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
608Chahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
609Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
205.
610Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.
611Catūhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
612Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
613Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
614Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
615Yathā idaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ vitthāritaṃ evaṃ sabbampi vitthāretabbaṃ.
206.
616Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi dutiyaṃ jhānaṃ…pe…  tatiyaṃ jhānaṃ…pe…  catutthaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  catutthassa jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  catutthaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
207.
617Tīhākārehi suññataṃ vimokkhaṃ…  animittaṃ vimokkhaṃ…  appaṇihitaṃ vimokkhaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  appaṇihitassa vimokkhassa lābhimhi…  vasimhi…  appaṇihito vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa…pe… .
618Tīhākārehi suññataṃ samādhiṃ…  animittaṃ samādhiṃ…  appaṇihitaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  appaṇihitassa samādhissa lābhimhi…  vasimhi…  appaṇihito samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
619Tīhākārehi suññataṃ samāpattiṃ…  animittaṃ samāpattiṃ…  appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi…  vasimhi…  appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
620Tīhākārehi tisso vijjā samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  tissannaṃ vijjānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  tisso vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
621Tīhākārehi cattāro satipaṭṭhāne…  cattāro sammappadhāne…  cattāro iddhipāde samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  catunnaṃ iddhipādānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  cattāro iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
622Tīhākārehi pañcindriyāni…  pañca balāni samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno …  pañcannaṃ balānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  pañcabalāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
623Tīhākārehi satta bojjhaṅge samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  satta bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
624Tīhākārehi ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi…  vasimhi…  ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
625Tīhākārehi sotāpattiphalaṃ…  sakadāgāmiphalaṃ…  anāgāmiphalaṃ…  arahattaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  arahattassa lābhimhi vasimhi arahattaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
626Tīhākārehi rāgo me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
627Tīhākārehi doso me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
628Tīhākārehi moho me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
629Tīhākārehi rāgā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
630Tīhākārehi dosā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
631Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
632Suddhikaṃ niṭṭhitaṃ.
208.
633Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa…pe… .
634Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
635Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
636Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ…  paṭhamañca jhānaṃ animittañca vimokkhaṃ…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
637Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ suññatañca samādhiṃ…  paṭhamañca jhānaṃ animittañca samādhiṃ…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca samādhiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
638Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ suññatañca samāpattiṃ…  paṭhamañca jhānaṃ animittañca samāpattiṃ…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca samāpattiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
639Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ tisso ca vijjā samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa tissannañca vijjānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ tisso ca vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
640Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca satipaṭṭhāne…  paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca sammappadhāne…  paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca iddhipāde samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa catunnañca iddhipādānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
641Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ pañca ca indriyāni…  paṭhamañca jhānaṃ pañca ca balāni samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa pañcannañca balānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ pañca ca balāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
209.
642Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa sattannañca bojjhaṅgānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
643Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
644Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ sotāpattiphalañca…  paṭhamañca jhānaṃ sakadāgāmiphalañca…  paṭhamañca jhānaṃ anāgāmiphalañca…  paṭhamañca jhānaṃ arahattañca samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ arahattañca sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
645Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā, rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
646Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  paṭhamañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
647Khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ.
210.
648Tīhākārehi dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
649Tīhākārehi dutiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  dutiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
650Tīhākārehi dutiyañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ…  animittañca vimokkhaṃ…  appaṇihitañca vimokkhaṃ…  suññatañca samādhiṃ…  animittañca samādhiṃ…  appaṇihitañca samādhiṃ…  suññatañca samāpattiṃ…  animittañca samāpattiṃ…  appaṇihitañca samāpattiṃ…  tisso ca vijjā…  cattāro ca satipaṭṭhāne…  cattāro ca sammappadhāne…  cattāro ca iddhipāde…  pañca ca indriyāni…  pañca ca balāni…  satta ca bojjhaṅge…  ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ…  sotāpattiphalañca…  sakadāgāmiphalañca…  anāgāmiphalañca…  arahattañca samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  dutiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi…  vasimhi…  dutiyañca jhānaṃ arahattañca sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
651Tīhākārehi dutiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  dutiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā, rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
652Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi dutiyañca jhānaṃ paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  dutiyañca jhānaṃ paṭhamañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa…pe…  vinidhāya bhāvaṃ.
653Baddhacakkaṃ.
654Evaṃ ekekaṃ mūlaṃ kātuna baddhacakkaṃ parivattakaṃ kattabbaṃ.
655Idaṃ saṃkhittaṃ.
211.
656Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ…pe…  tatiyañca jhānaṃ arahattañca samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  tatiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi…  vasimhi…  tatiyañca jhānaṃ arahattañca sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
657Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  tatiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  tatiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā, rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
658Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ paṭhamañca jhānaṃ…  tatiyañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  tatiyassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  tatiyañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
659Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamañca jhānaṃ…pe…  dutiyañca jhānaṃ…  tatiyañca jhānaṃ…  catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ catutthassa ca jhānassa lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
212.
660Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ suññatañca vimokkhaṃ…  animittañca vimokkhaṃ…  appaṇihitañca vimokkhaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
661Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ suññatañca samādhiṃ…  animittañca samādhiṃ…  appaṇihitañca samādhiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
662Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ suññatañca samāpattiṃ…  animittañca samāpattiṃ…  appaṇihitañca samāpattiṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
663Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tisso ca vijjā samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tissannañca vijjānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tisso ca vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
664Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ cattāro ca satipaṭṭhāne…  cattāro ca sammappadhāne…  cattāro ca iddhipāde samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ catunnañca iddhipādānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
213.
665Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañca ca indriyāni…  pañca ca balāni samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañcannañca balānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañca ca balāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
666Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
667Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
668Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ sotāpattiphalañca…  sakadāgāmiphalañca…  anāgāmiphalañca…  arahattañca samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ arahattassa ca lābhimhi…  vasimhi…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ arahattañca sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
669Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa.
670Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
671Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.
672Yathā ekamūlakaṃ vitthāritaṃ evameva dumūlakādipi vitthāretabbaṃ.
673Idaṃ sabbamūlakaṃ
214.
674Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ suññatañca samāpattiṃ animittañca samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṃ…  samāpajjāmi…  samāpanno…pe…  rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
675Sabbamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.
Suddhikavārakathā niṭṭhitā.
215.
676Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
677Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
678Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo catutthaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
679Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo suññataṃ vimokkhaṃ…  animittaṃ vimokkhaṃ…  appaṇihitaṃ vimokkhaṃ…  suññataṃ samādhiṃ…  animittaṃ samādhiṃ…  appaṇihitaṃ samādhiṃ…  suññataṃ samāpattiṃ…  animittaṃ samāpattiṃ…  appaṇihitaṃ samāpattiṃ…  tisso vijjā…  cattāro satipaṭṭhāne…  cattāro sammappadhāne…  cattāro iddhipāde…  pañcindriyāni…  pañca balāni…  satta bojjhaṅge…  ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ…  sotāpattiphalaṃ…  sakadāgāmiphalaṃ…  anāgāmiphalaṃ…  arahattaṃ samāpajjiṃ…pe…  rāgo me catto…  doso me catto…  moho me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  dosā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ…  mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
680Vatthuvisārakassa ekamūlakassa khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ.
216.
681Tīhākārehi dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
682Tīhākārehi dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo catutthaṃ jhānaṃ samāpajjinti…pe…  mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
683Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa…pe…  vinidhāya bhāvaṃ.
684Vatthuvisārakassa ekamūlakassa baddhacakkaṃ.
Mūlaṃ saṃkhittaṃ.
217.
685Tīhākārehi mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti vattukāmo paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
686Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti vattukāmo dosā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa…pe…  vinidhāya bhāvaṃ.
687Vatthuvisārakassa ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.
Yathā ekamūlakaṃ vitthāritaṃ evameva dumūlakādipi vitthāretabbaṃ.
Idaṃ sabbamūlakaṃ
218.
688Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ suññatañca samāpattiṃ animittañca samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṃ…pe…  rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti vattukāmo mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
219.
689Tīhākārehi dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ suññatañca samāpattiṃ animittañca samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṃ…pe…  rāgo ca me catto…  doso ca me catto…  moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti vattukāmo paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
690Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ…pe…  mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamañca jhānaṃ samāpajjinti vattukāmo dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.
691Tīhākārehi…pe…  sattahākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ…pe…  rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti vattukāmo dosā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa—  pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.